Ziemassvētku skolas eglīte

Ludziņa "Tas notika Zimassvētku naktī" Piedalās Diāna, Dana, Maira, Juta un Dāvis.

6.klases priekšnesums 7 rūķīši un Sarkangalvīte. Piedalās visa klase: Diāna teicējs, Dana - Sarkangalvīte, Sarkangalvītes māte - Maira, Juta - spogulis, pārējās Sarkangalvītes - Kristīne, Alīse, Laura, rūķīši - Dāvis, Daniels, Māris, Artūrs, Maksims, Andris, Kristofers.

Reiz dzīvoja maza, jauka meitenīte, kuru visi, kas vien viņu ieraudzīja, tūlīt iemīlēja, bet visvairāk mazo mīlēja Vecmāmiņa, kura nezināja vien, ko visu bērnam dāvināt. Reiz viņa mazmeitiņai uzdāvināja sarkanu samta cepurīti, un, tā kā cepurīte meitenei tik labi piestāvēja, ka viņa to vien tikai gribēja valkāt, tad viņu iesauca par Sarkangalvīti. Kādu dienu māte teica:

 -Panāc, Sarkangalvīt, te būs pīrādziņi, aiznes tos vecmāmiņai, viņa ir veca un slima, lai viņai tiek, ko atspirdzināties. Dodies ceļā, iekams nav kļuvis karsts, un, kad iziesi no ciema, ej kārtīgi pa ceļu un neskrien nekur projām, citādi apmaldīsies. Kad ieiesi vecmāmiņas mājiņā, neaizmirsti pateikt labrītu un neskaties tūlīt apkārt visos kaktos!
- Es visu izdarīšu, kā pienākas, - Sarkangalvīte atbildēja un par zīmi, ka solījumu pildīs, pamāja mātei roku.

Vecmāmiņa dzīvoja mežā pusstundas gājuma attālumā no ciema. Nonākusi mežā, Sarkangalvīte apmaldījās.

Nabaga bērns nu lielajā mežā jutās tik bezgala vientuļš un tik ļoti baiļojās, ka šausmās raudzījās apkārt un nezināja, kur meklēt glābiņu. Tad meitenīte metās skriet. Viņa skrēja, ko kājas nesa, līdz kādā pļaviņā ieraudzīja rūķīšus , kas jautri mētājās ar sniega pikām. 

Sarkangalvīte ieraudzījusi septiņus rūķīšus, izbijās.

 Taču rūķīši izturējās laipni un jautāja: 
— Kā tevi sauc? 
— Mani sauc par Sarkangalvīte,— meitene atbildēja. 
— Kā tu nonāci mūsu mežā?— rūķīši taujāja tālāk. Meitene pastāstīja, ka devusies pie vecmāmiņas, bet ceļā apmaldījusies, līdz beidzot satikusi rūķīšus. Rūķīši teica: 
- Ja esi ar mieru pārraudzīt mūsu saimniecību, vārīt, klāt gultas, mazgāt, šūt un adīt un ja tu visu turēsi kārtīgu un tīru, tad vari pie mums palikt un tev nekā netrūks. 

Bet Sarkangalvīte atbildēja:

- Man jādodas pie Vecmāmiņas, viņa mani gaida, palīdziet man atrast ceļu pie viņas.

Rūķīši domāja paskatīties burvju spogulī, lai noskaidrotu kur atrast Sarkangalvītes vecmāmiņas māju, bet sajauca burvju vārdus un no spoguļa izleca vairākas Sarkangalvītes.

Visi nopriecājās un nolēma parotaļāties.

Sarkangalvīte atcerējās par savu vecmāmiņu un rūķīši paņēma atkal burvju spoguli un pateica burvju vārdus, tad pārējās Sarkangalvītes pazuda spogulī un parādījās ceļš pie vecmāmiņas. Rūķīši pavadīja Sarkangalvīti pie vecmāmiņas.