Zīmējumu konkurss Dzeltenā cielava

2017.gada putns -Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava Ilze Priedniece

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu Motacilla flava. Dzeltenā cielava ir mitru zālāju putns, un tās populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95%. Šogad aicināsim iedzīvotājus ziņot par dzelteno cielavu portālā Dabasdati.lv, lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes. Kā arī notiks zīmējumu un foto konkursi.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs, norāda: "Dzeltenā cielava uzskatāmi parāda, ko dabas daudzveidībai nozīmē lauksaimniecības vērtēšana tikai no ražošanas viedokļa, aizmirstot par tiem, kuru dzīvotne ir pļavas, ar kādām mums asociējas Latvijas lauku ainava - ar ziediem, tauriņiem un putniem. Arī šīs pļavas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, bet tās galvenajam mērķim jābūt Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai, no kā var gūt arī ekonomisku labumu, nevis maksimālai peļņai no hektāra."

Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana, lauksaimniecības zemju pamešanas rezultātā, vai pārvēršana aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita kritums nav bijis tik dramatisks kā Latvijā.

2013.-2017. gadā LOB vāc datus otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam. Ziņojumi par dzeltenās cielavas novērojumiem ir svarīgi arī šim Eiropas mēroga pētījumam. Visvienkāršāk ziņot par dzelteno cielavu un citiem putniem ir portālā Dabasdati.lv.

Gada putna akcijas ietvaros šogad tiks izsludināti arī zīmējumu un foto konkursi. Konkursu nolikumi tiks publicēti LOB interneta vietnē www.lob.lv līdz februāra beigām.

Latvijā sastopamas ir četras cielavu sugas - baltā cielava (Latvijas nacionālais putns), dzeltenā cielava (2017. gada putns), kā arī citroncielava (ligzdo pļavās) un pelēkā cielava (Latvijā reta ligzdotāja pie straujām upītēm).

Gada putna akciju LOB rīko jau 22. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015) un dižraibais dzenis (2016).

Mūsu darbiņi

Dana Sintija Krūmiņa 

Daniels Jākobsons 

Diāna Domarenko 

Juta Aizastarpa 

Kristofers Ruduks

Kristīne Kromāne

Laura Jākobsone

Maira Kirilova

Alīse Tone

Andris Zviedrāns

Mammadaba

Sviestmaižu vakars

Svietmaižu vakars spēlējam kafeinīcu.

Klases vakars Sveika vasara

Veselības nedēļa

Skrinam, soļojam pa stadionu un skaitam apļus. Lecam ar lecamauklu un vingrojam ar rinķi.

Ēdienu gatavošanas pulciņš

Šodien gatavojam Kefīra zupu ar dārzeņiem un Risoto ar sēnēm

Ekskursija Mālpils muiža

15. gadsimts | Pirmās liecības vēstures dokumentos par Livonijas ordeņa Mālpils ordeņa pili ir no 1413. gada. Tā atradusies ap 150 m uz austrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas.
17. gadsimts | Poļu-zviedru kara laikā 1626. gadā poļu armija atkāpjoties uzspridzināja Mālpils ordeņa pili. Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā Mālpils muižu piešķīra pulkvedim Nilsam Asersonam Manneršildam, bet 1680. gados veiktās muižu redukcijas laikā tā nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

18. gadsimts | 1753. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete Mālpils muižu piešķīra pulkveža Melgunova sievai un kādai Strausa kundzei. 1760. gadā uzcēla jaunu Mālpils muižas kungu māju tagadējā vietā. 18. gs. otrajā pusē Vidzemes landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kuram pieder blakus esošā Vites muiža, apvienoja Mālpils muižu ar Vites muižu un tā arī no šī laika abas muižas palika apvienotas. Šajā laikā izveidoja muižas centra apbūvi, muižas parku un izraka dīķi. 1775. gadā pēc landrāta Gustava Vilhelma fon Taubes nāves muižu mantoja viņa dēls Frīdrihs Vilhelms fon Taube.

19. gadsimts | 1806. gadā Frīdrihs Vilhelms fon Taube par 132000 dālderiem muižu ieķīlāja kolēģijas padomniekam Vilhelmam fon Blakenhāgenam. 1820. gadā landrāts Frīdrihs fon Grote nopērk muižu vairāksolīšanā par 105 000 sudraba rubļiem, 1836. gadā muižu mantoja viņa dēls Aleksandrs fon Grote.

20. gadsimts | Piektā gada revolūcijas laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri Mālpils muižas teritorijā esošo muižas kungu māju nodedzināja. Ēkā izdega pilnīgi visas koka daļas, palika tikai nama mūra sienas. Pēc nemieru apspiešanas muižā atgriezās tās vecais īpašnieks Aleksandrs fon Grote. Pēc viņa pasūtijuma no 1907. līdz 1911. gadam Cēsu būvuzņēmēja J. Mengela vadībā pilī notika atjaunošanas darbi. Projektu izstrādātāja arhitekts Vilhelms Bokslafs. 1914. gadā muižu mantoja Aleksandra fon Grotes meita Elza fon Grote, kuru tautā sauca par freileni. Šajā laikā muiža bija skaista un sakopta. Pēc 1920. gada agrārās reformas Elzai fon Grotei nācās šķirties no lielākās daļas muižas īpašumu. Viņai atstāja 50 hektārus zemes līdz ar saimniecības ēkām, dzirnavām, oranžēriju un pārvaldnieku māju, kur viņa saimniekoja līdz 1939. gada rudenim, kad devās uz Vāciju.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muižas ēkās atradās Mālpils sešu klašu pamatskola, bet 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, kas nolēma bijušajās muižas ēkās ierīkot sanatoriju ”Lāčplēši”. 1935. gadā bijušās muižas ēkas nopirka Mālpils pienotavas grāmatvedis Teodors Kerselis.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā ēkas nacionalizēja, te atradās Mājturības tehnikums (1940-1949), 1949. gadā tajās atvēra Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikumu, kas šeit pastāvēja līdz 1965. gadam. Dārza māja tika pārbūvēta un tur ierīkotas audzēkņu guļamistabas. Kādreizējās oranžērijas vietā ierīkojas mazgātuves un tualetes, tika aizmūrēta parādes durvju aile. Bijušajā stallī un ratnīcā ierīkoja mehāniskās darbnīcas un dzīvokļus. Arī pārējās muižas kompleksā ēkas tika pārveidotas par dzīvokļiem un darbnīcām, pakāpeniski ejot postā. 1965. gadā bijušajās muižas ēkās izvietojās Mālpils sovhoza administrācija, bet 1966. gadā šeit iekārtoja Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzeju. 1992. gadā Mālpils muižu atdeva T. Kerseļa mantiniekam Andrim Kerselim.

21. gadsimts | 2003. gadā Mālpils muižu iegādājas tagadējais muižas īpašnieks Aldis Plaudis. Muižas restaurācija sākās 2006. gadā un noslēdzās 2008. gada augustā. (http://malpilsmuiza.lv/par-muizu/